Anta Hraptoviča
2020. gada 22. decembris
Ziniet, šī recepte nav sarežģīta, tāpat kā sastāvdaļas, vajadzīgs vien zināt dažus knifiņus un, vismaz manā gadījumā, stipras rokas (kuras aizņēmos no vīra 😀 ) Un rezultātā saceptās piparkūkas bērni vienkārši dievina un citu gadu nākušie ciemiņi saprot – jā, šīs gan nav veikala mīklas piparkūkas.. Kāpēc? Es nezinu. Aicinu Jūs nebaidīties pamēģiniet pašiem un šo mīklu uzminēt 😉
Recepte pie manis nonāca uzrakstīta uz mazmazītiņas lapiņas, ko iedeva viena brīnišķīga kaimiņiene, un pieredze liecina, tieši šādas receptes ir vislabākās, jo tās nav ierakstītas nevienā recepšu grāmatā, bet tās kā vienas saimnieces sirdsgudrība tiek nodota citai un tā arvien tālāk un tālāk, katrā mājā sasniedzot savu pilnību.
Šai mīklai gan esot jānobriest kādas 10 dienas, bet tas mūs nekad nav traucējis uz svētkiem izcept mīklas lielāko daļu, ja nav paspēts mīklu sagatavot laicīgi, mazumiņu pataupot kādam brīdim pēcāk, kad svētku sajūtās gribas atkal nedaudz atgriezties un tad nu tā ir paša labumā!
Mīklas tapšanas procesu cītīgi dokumentēju ar foto, tāpēc varat to salīdzināt ar to, kas notiek Jūsu virtuvē 🙂
Nu, ko atrotīsim piedurknes un sāksim!
Vispirms sastāvdaļas
- Sīrupam: 400g cukura, 1 glāze verdoša ūdens, 2 paciņas margarīna
- Garšvielām: 1/2 tējk. virca, 1 tējk. kardamona, 2 tējk. kanēļa, 1/2 tējk. ingvera, mazlietiņ muskatrieksta, mazliet krustnagliņas, 1 citrona miziņa
- Mīklai: 500 gr cukura, 1 kg 200 gr miltu, 3 olas, 1 tējk. sodas vai cepamā pulvera, 1 ēd.k. konjaka
Tagad sadalīsim šīs sastāvdaļas reizinātājos, lai saprastu, kas ir kas un kam ir nozīme un kā varat ar tām variēt, lai iegūtu savu ideālo piparkūku mīklu, gadījumā, ja no virtuves lietām nedaudz baidāties 🙂
Sīrups
400 gramus cukura var pilnībā vai daļēji aizstāt ar medu. Ko tas dos? Dievīgu medus kūkas niansi (ja to izdara, tad šo mīklu var izmantot arī īpašās Ziemassvētku medus kūkas pagatavošanai, vienkārši mīklu plāni izrullējot, izcepot, biskvītiņus atdzesējot un, kārtojot kūku, starp tiem liekot saputotu skābo krējumu, kas sajaukts/nesajaukts ar cukuru/medu pēc garšas).
Margarīnu vienmēr esmu aizstājusi ar sviestu. Man personīgi liekas, ka sviests šeit būtu liekams primāri un tikai pie vajadzības vai vēlmes, tas būtu aizstājams ar margarīnu.
Ūdenim patiesi ir jābūt verdošam.
Garšvielas
Šīs garšvielas varat sajaukt mājās un par dārgu naudu tirgot citiem, kam piparkūku garšvielu noslēpums nav zināms 😀
Virca gluži vienkārši ir smaržīgie pipari. Tieši smaržīgie, nekādi citi neder, un tie, tāpat kā visas citas garšvielas, nepieciešamas maltā veidā. Te nu pastāstīšu, kā man gāja, kad pirmajā gadā taisīju šo mīklu. – Es nezināju, kas ir virca 😀 Tāpēc to nemaz nepieliku. Rezultāts? Mazie mājas bērni, kam pipari mēdz “iekost” bija tieši laimīgi un visas pārējās sastāvdaļas šo iztrūkumu lieliski kompensēja. Es gan biju arī daļu cukura sīrupā aizstājusi ar medu. Tātad secinājums – ja vēlaties maigākas vai asākas piparkūkas, variējat tieši ar šo garšvielu.
Malts kardamons, bez tā neiztikt, tāpat, kā bez kanēļa un ingvera. Ingvers piedod piparkūkām tām raksturīgo garšas “siltumu”.
Mazliet krustnagliņas un muskatrieksts nozīmē tādu kārtīgu naža galu. Ja nebūs krustnagliņu, nebūs arī smaržas 🙂
Un citrona miziņa nozīmē, ka ņemam veselu citronu un uz smalkās rīvītes norīvējam no nabaga citrona visu dzelteno miziņu (balto vairs nē, tātad līdz asinīm citronam pāri nedarām, jo baltumam vairs nepiemīt aromātiskais ēters, tikai rūgtums).
Mīkla
Tātad šeit varam daļu cukuru aizstāt ar kādu labāku cukura variantu (piemēram, brūno nerafinēto vai bio), bet pavisam to aizstāt ar kādu saldinātāju nevaram, jo mums vajadzīga arī mīklas masa.
Olas – kuram kuras pieejamas, protams, te domātas vistas 🙂
Milti diezgan bieži pēc sajūtām būs nepieciešami vairāk, šeit norādīts minimums. Tiem, kuriem pieredze ar citādiem miltiem un to uzvedību konditorejas izstrādājumos – droši varat eksperimentēt.
Un tagad pats process…
Sīrups
Kad nu viss ir sagādāts, sākam gatavot sīrupu. Pēc sīrupa sagatavošanas pauzīti paņemt nevarēs, bet būs steidzīgi jātiek līdz mīklas sagatavei un tikai tad varēs uz brītiņu atslābt, lai pēc dažām stundām ar jauniem spēkiem ķertos pie mīcīšanas. Process ir diezgan raits, tāpēc iesaku visu sagatavot jau sasvērtu un garšvietas jau sajauktas, ūdeni turēt uzkarsētu, lai vajadzības gadījumā to veikli padarīt verdošu.
Tātad beram sīrupam paredzēto cukuru (vai medu) katliņā, vēlams tādā vidējā, lai pēc tam iegūto mīklas sagatavi varētu viegli sakult.
Cukuru karsējam, ik pa brīdim samaisot. Redzam, ka tas sāk kust un brūnēt. Tas arī ir mūsu uzdevums – sabrūnināt cukuru. No cukura brūnuma tumšuma ir atkarīgs, cik tumša būs mīkla beigās. Man personīgi tās pavisam brūnās ne īpaši, tāpēc manējās ir diezgan gaišas 🙂 Tā nu cukurs cēlā vientulībā, mūsu apmaisīts, kūst un brūnē, kamēr ir pavisam šķidrs un viss ir izkusis. Karsējam, kamēr iegūstam tādu brūnumu, ko atzīstam par labu esam. Sadedzināt gan nevajag, tad nekas labs nebūs, īpaši uzmanīgiem te jābūt ar medu, ja to izmantojat, jo tas piedeg ātrāk un to arī vairāk žēl izmest, ja nu pēkšņi nesanāk.
Kad šķidrā, brūnā cukura masa ir iegūta, LĒNĀM lejam klāt verdošo ūdeni un ļoti veicīgi visu maisām, un vērojam, cik traki sāk brūnais cukurs burbuļot. Maisām, lejam ūdeni, maizām, kamēr burbuļošana beidzas. Tad “cukurūdenim” liekam klāt sviestu, turpinām uz nelielas uguns karsēt, lai tas izkūst.
Beram klāt iepriekš jau sajauktās garšvielas un ierīvējam citrona miziņu. Kārtīgi izmaisām, lai viss ir vienmērīgi sadalījies. Šeit arī sajūtam, cik fantastiska smarža ir mūsu jau gatavajam sīrupam!
Mīklas sagatave
Bet tas nav viss, te apstāties nedrīkst, jo “dzelzs jākaļ kamēr karsta” 😀 Mūsu gadījumā mīklas sagatave jākuļ, kamēr tā karsta. Tātad pieberam sīrupam 500 gr cukura (mīklai paredzēto), pasildam, pamaisām, lai pakūst. Noņemam no uguns un pieberam pusi no mīklai sagatavotajiem miltiem (600 gramus) un visu kopā pamatīgi kuļam, kamēr mīklas sagatave sāk spīdēt. Jā, viņa to patiešām sāk darīt! Ja nesāk, ārā neko nemetiet, citreiz izdosies 😉
Tad liekam iegūto mīklas sagatavi atdzist līdz istabas temperatūrai (ledusskapī gan neliekam). Tikmēr atpūšamies arī paši…
Pēdējais posms - mīklas sagatavošana.
Atdzisušajai mīklas sagatavei liekam klāt olas un cepamo pulveri (vai sodu), kā arī konjaku (šī ēdamkarote alkoholiskā dzēriena nevienam nekaitēs, bet piedos īpašu aromu mūsu piparkūkām) un visu kārtīgi samaisām.
Pamazām beram klāt atlikušos miltus un mīklu kārtīgi, cītīgi, pamatīgi un ilgi mīcām… Cik ilgi? Tad nāk receptes vieni no svarīgakajiem vārdiem – “līdz mīkla met burbuļus un “plakšķ” 😀 Šeit bez vīrieša stiprajām rokām es nu nekādi nevaru iztikt, tāpēc gribētos tās likt pie receptes sastāvdaļām 😀
Iespējams, ka miltus vajadzēs vairāk, ja nu mīkla ir pārāk mīksta (te varam variēt, jo milti tomēr ir diezgan atšķirīgi) … arī cukuru varot likt vairāk, bet nu es gan to nekad neesmu darījusi…
Kad mīkla smuka, spīdīga, un gribas to jau apēst nesaceptu, tad tā ir gatava un var doties savā pelnītajā 10 dienu atpūtā uz ledusskapi (mums gan reti izdodas viņai iedot tik daudz brīvdienu 😀 )
Kad un kā sacept pašas piparkūkas te vairs nestāstīšu, tas laikam katram pašam jāizkārto!
Lai veicas šajā darbiņā, kā arī citos, kas šajā gadā atlikuši un kas paredzami nākamajā 🙂
Smaržīgus, kraukšķīgus un bezgala gardus Ziemassvētkus un daudz daudz pacietības un mīlestības nākamajā gadiņā!!!
